|
|
Strīda ātra izskatīšana
Šķīrējtiesas process laika ziņā parasti aizņem 3–4 nedēļas. Operatīva lietas izskatīšana ir saistīta ar trim svarīgiem faktoriem. Pirmkārt, šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Otrkārt, atšķirībā no valsts tiesas, šķīrējtiesā nepastāv strīda izskatīšanas sistēma vairākās instancēs. Treškārt, ja viena no pusēm bez attaisnojošiem iemesliem neierodas uz sēdi vai nesniedz atsauci uz prasību, tad šķīrējtiesa strīdu izskata bez tās piedalīšanās.
Šķīrējtiesnešu augstais kvalifikācijas un kompetences līmenis
Viens no pamatprincipiem, kas raksturo šķīrējtiesu ir tādu personu piesaistīšana strīda izšķiršanai, kuriem ir zināšanas un kuri ir autoritātes attiecīgā strīda jomā. Puses pašas izvēlās šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus, kas izskata jau esošo vai potenciāli iespējamo strīdu.
Procesa konfidencialitāte
Saskaņā ar Civilprocesa likumu, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Nav noslēpums, ka daudziem uzņēmējiem strīda izskatīšanas konfidencialitāte spēlē lielu lomu, jo dažādu iemeslu dēļ viņi nevēlās publiski rādīt savu gatavību izmantot ārkārtējus soļus pārkāpto tiesību aizstāvēšanai. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas un personas, kas nav procesa dalībnieki (piemēram, konkurentu pārstāvji), var būt klāt šķīrējtiesas sēdē vienīgi ar abu pušu piekrišanu. Saskaņā ar to pašu Civilprocesa likumu, šķīrējtiesa nepublicē informāciju par izskatāmām lietām un nesniedz to trešajām personām (t.i. tiem, kas nav strīdu puses).
Zemākas izmaksas
Ņemot vērā faktu, ka vairākumā gadījumu tiesu kopīgais procesa ilgums (no prasības iesniegšanas brīža līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai) šķīrējtiesā ir ievērojami īsāks, lietā iesaistīto pušu summārās izmaksas (nodeva, honorārs juristam/advokātam, ceļa izdevumi, laiks, zaudējumi no savlaicīgi nesaņemtajām naudas summām vai īpašuma utt.) arī ir krietni zemākas.
Pusēm ir iespēja noteikt piemērotāko strīda izšķiršanas kārtību
Būtiski ir atzīmēt to, ka atšķirībā no valsts tiesas šķīrējtiesā strīdu pusēm ir iespēja pašām noteikt sev ērtāko strīda izskatīšanas kārtību, tai skaitā, kurā vietā notiks strīda izšķiršana, kādā valodā, kādā veidā (mutisks vai rakstveida process) utt.
|
|
|
|